Esiet sveicinātas, skumjas

Fransuāza Sagāna
Esiet sveicinātas, skumjas
Skumjas - šajā skaistajā un nopietnajā vārdā es vilcinos nosaukt svešādo sajūtu, kas pārņem mani tik klusi un neatlaidīgi. Tās ir tik sarežģītas, tik egoistiskas jūtas, ka man gandrīz kauns par tām, jo skumjas man vienmēr šķitušas godājamas. Es vēl nepazīstu skumjas, nē, bet apnicību, nožēlu, retāk sirdsapziņas pārmetumus — tos gan. Šodien pār mani nolaižas kaut kas satraucošs un maigs kā zīds un atšķir no pārējiem. Tajā vasarā man bija septiņpadsmit gadu un es jutos ļoti laimīga. «Pārējie» bija mans tēvs un Elza - viņa mīļākā.
No franču valodas tulkojusi Inta Geile Tulkojuma pirmpublicējums 1981 © Editions Julliard, Paris, 1954 © Copyright for the Latvian translation by Inta Geile,2006 skanējis indarsss@inbox.lv  © 2006 Mediasat Rights, KFT / Mediasat Group, S.A. for this edition
Iespiests Eiropas Savienībā
Laikraksta Diena biblioteka. 7. grāmata